Gothic 3

Jāatzīstas, ka tikai tagad tā kārtīgi sāku spēlēt Gothic 3, lai gan iznākusi dažus gadus atpakaļ. Gluži nejauši spēli gribas ievietot vienā plauktā ar Oblivion. Tādi paši atvērti plašumi, viens varonis, pret neskaitāmām frakcijām, neliela rīcības brīvība un pievilcīgi dabas skati.

Sižetā neiedziļināšos, tas lai paliek spēlētājiem, ko izpētīt. Vienīgi varu pateikt, ka trešā daļa ir tiešs turpinājums un spēle turpinās pēc lielā kara ar Orkiem, kurā cilvēki šķiet ir zaudējuši un nelielas dumpinieku grupiņas ir izmētatas pa visu spēles pasauli. 

Kopumā Gothic 3 ir domāta cilvēkiem ar nedaudz labākām spēlēšanas prasmēm kā Oblivion. Gotikas stiprā puse visas iepriekšējās daļas ir bijusi kauju sistēma, kas šoreiz nebūt nav pasliktinājusies un ir tīri izaicinoša. Kopējais spēles grūtības līmenis ir izteikti augstāks kā Oblivion. Pat visvieglākajā režīmā pretinieki ievieš respektu un spēles process ir atalgojošs. Grūtākajā līmenī jau var izdzīvot vairs tik ar zināmu spēles pieredzi un labu kaujas sistēmas apgūšanu. Tājā ziņā Gotika ir līdzīgāka Witcher nekā Oblivion. Taču viss pārējais vairāk atgādina Bethesda softworks darbu. 

Kvestu sistēma ir daudz nobriedušāka un pietuvināta reālismam. Sāksim jau ar to, ka atbilstoši senajiem laikiem, galvenajam varonim nav piešķirts GPS, kas precīzi parāda uzdevuma atrisinājuma atrašānās vietu. NPC dod norādijumus par uzdevumu, taču tālāk pašam ir jāklīst cauri mežiem un jāmeklē vajadzīgā ala vai ienaidnieku nometne. Tā pat galvenā uzdevumu līnija ir visai nenoteikta atšķirībā no citām RPG/Action-RPG spēlēm, kur tiek dotas precīzas norādes, kur iet un ko nogalināt. Gotikā mums no ievada rullīša ir zināma aptuvena informācija, kas notiek spēles pasaulē, tālāk viss ir mūsu pašu rokās. Mums apkārt neatrodas aukle NPC, kas dod precīzas mērķu atrašanās vietas. Mums tiek atvērta visa spēles pasaule un pašiem jādomā ko darīt un kā rīkoties. Rīcības brīvības ziņā Gotika ir pāris soļus priekš Oblivionam. Ja vien nepieradināto kvestu sistēmu varētu izbaudīt kopā ar citiem spēlētājiem, Gotika noteikti kļūtu par pēdējo gadu lielāko favorītu viduslaiku monstru slaktiņu sfērā. 

Pretinieki spēlē ir visai interesants sajaukums. Orki, demoni, meža zvēri, cilvēki, dinozauri (!) un vesels arsenāls mītisku radību. Cīnīties sanāk pret visiem. Kamēr cilvēki un orki šķiet ir salīdzinoši vienkāršs mērķis,tieši  meža zvēri bieži rada vislielākās raizes. Spēlē bēgot no vilka var uzskriet trollim, tas klejošanu pa daudzajiem hektāriem vienmēr padara saspringtu un interesantu. Gotikas pasaule ir dzīva un tajā, vismaz animāciju ziņa, patiešām darbojas barības ķēdes principi.

Runājot par spēles tehnisko pusi, Piranha studijas programmētāji nav tik talantīgi, kā Bethesda softworks. Spēlei ir vesela rinda bagu no kuriem daži ir visai kaitinoši. Personāža vadība bieži vien liekas kā izsmiekls. Slīpas virsmas labi trennētajam cīnītājam bieži vien ir grūti pārvarams šķērslis, un acīmredzami patchi neko daudz šajā ziņā neizlabo. Tā pat spēle ļoti dīvaini apstrādā kešatmiņas datus. HDD tiek klabināts labi daudz un tas bieži mēdz ‘frīzot’ spēles procesu uz dažām sekundēm. Šķiet pirms Gothic 3 spēlēšanas veselīgi būtu defragmentēt cieto disku. Optimizācija vispārēji ir tīri laba un spēle darbojas vienmērīgi neatkarīgi no skata, kas paveras vienīgi, lai kārtīgi izbaudītu spēles skaistumu būs nepieciešams diezgan spēcīgs dators. Uz vidusmēra laptopa nākas pazemināt izšķirtspēju. Vienīgā tehniskā lieta, kur Gotika ir priekšā Oblivion ir vizuālais izpildījums. Gotika izskatās skaistāk un meži patiešam ir meži, kur iespējams nomaldīties, ja pa laikam neiemet acis kartē. Field of depth izskatās vizuāli ļoti pievilcīgi, lai gan ir redzams, ka izstrādātāji nav pretendējuši uz maksimālas realitātes attainošanu. 

Spēles interfeiss, tā pat kā uzdevumi, ir nedaudz āķīgs. Skillu sistēma ir Gotikas garā, taču pārnākot no citiem RPG tā var šķist mulsinoša. Iegūstot līmeņus, spēlētājs dabū mācīšanās punktus, kurus tad var iztērēt pie dažādu nozaru trenneriem, lai iemācītos jaunas prasmes. Arī inventārs ir netipisks – nav redzams klasiskais logs ar personāža portretu un objektiem, kas pašlaik ir uzvilkti. Ekipētie objekti parastajā inventārā vienkārši attēlojas zilā krāsā.

Spēlē it kā ir noteikta viena savējā frakcija pēc galvenā sižeta, taču spēlētājs jebkurā brīdī var rīkoties pa savam, nododot visu informāciju pretiniekiem un turpinot spēlēt viņu pusē. Uzdevumi, turpretī, nav īpaši unikāli. Klasiskie aizej tur nezin kur, atnes to, nezin ko. Vienīgā atšķirība, ka meklēšanas un darīšanas darbi netiek attēloti kartē, bet gan jāklausās NPC stāstītajā un jāmeklē viss manuāli.

Par teritorijas plašumu ir grūti spriest. Oblivion lielākā vājība bija tā, ka viss milzīgais lauks izskatījās vienādi no visiem galiem. Gotika piedāvā pilnu spektru no tuksneša līdz sniegotiem kalniem. Tas rada iespaidu, ka pasaule ir lielāka, bez tā, ne vienmēr ir iespējams no viena punkta aplūkot visu spēles pasauli, kā tas bija Oblivion`ā. Tiesa, iekštelpas tomēr piekāpjas TES4 priekšā. Tuvumā lietas un objekti neizskatās tik lieliski, arī apgaismojums telpās mēdz gļukot. 

Lai cik līdzīgi nebūtu elementi abās spēlēs, tās tomēr ir visai dažādas un kopīgs ir tikai ’settings’. Ja jums patika Oblivion, tas ne tuvu nenozīmē, ka patiks Gotika. Pret Gotiku jābūt tolerantam, jo tā nav plika dzīšanās pēc mainstream vērtībām nedz idejiski, nedz tehniski. Attiecīgi mērķauditorija varētu būt šķidrāka, taču spēle ir daudz dziļāka un interesantāka par tās popsīgo brālēnu. Dodiet tai tikai laiku iepazīstināt ar sevi un netipisko UI, līdz tā veiksmīgi jūs ievilks Konaniskajos tuksnešos, Latviskajos mežos un Skandināvu sniegotajās kalnu virsotnēs.

Vienā teikumā: Nenoslīpēts, taču idejiski pilnīgāks projekts par tā mentāli atpalikušo, taču skaisto brālēnu Oblivion.