Test Drive 4

Caur laiku laikiem Test Drive ir bijis Need for Speed konkurents, kuru NFS sērija ir saņurcījusi un nolikusi otrajā vietā. Test Drive 4 ir laikabiedrs Need for Speed II spēlei. Un arī šeit nebūt negāja viegli.

Laikam bija jāsāk ar to, ka pēdējā laikā koncentrēju savus spēkus uz pavecākām spēlēm un mēģinu atrast to vienu spīdošo, kuru esmu šajā laikā palaidis garām, jo pārsvarā tās spēles kas nāk ārā pēdējos gados, maigi izsakoties, ir garlaicīgas. 

Tātad kā pirmā rindā – Test Drive 4. Tālajā 1997. gadā braukšanām bija pavisam cits piesitiens, taču vājības tās pašas kas pašlaik. Tolaik braukšanas spēles nebija tās, kurās stundām ilgi apbrīnot dārgo mašīnu skaistumu. To var darīt mūsdienās. Tieši tāpēc tolaik NFS sērijā bija atsevišķa poga – showcase, kur varēja aplūkot attēlus un parametrus, kamēr onkulis gari un plaši runāja par izvēlēto automašīnu. Pašā spēlē modeļi visbiežak bija ļoti zema poligonu skaita modeļi ar izvēlētās mašīnas tekstūru. Pašas spēles jēga bija braukšana. Nekādi lieki elementi – izvēlies mašinu, trasi un aiziet. Pat krāsu mašīnām nevarēja mainīt. 

Tātad, ja spēles galvenā lieta ir braukšanas process, tam būtu jābūt noslīpētam līdz ideālam. Ar vecākajiem NFS tā patiešam arī ir. Mašīnas vadās burvīgi, kamēr Test Drive šķietami iet uz simulācijas pusi. 1997. gadā no mūsdienu viedokļa, vārds simulācija noteikti izklausās kā ņirgāšanās, taču es te vairāk runāju tā laika kontekstā.

Automašīnas mēdz piedzīvot sānslīdi. Kamēr NFS sērijas pirmsākumos mašinas ir pielīmētas pie ceļa ar F1 cienīgu piespiedējspēku, TD rāda kā ir patiesībā. Asākos līkumos mašīna var sanest. Iespiežot gāzi grīdā riteņi sāks buksēt, un atkal pazudīs vadība. Ieskrienot sienā, jūs nevis izberzīsities līkumu ar 200km/h, bet gan slīpi aizlidosiet pāri trasei no trieciena. Tamlīdzīgi elementi liek braukt uzmanīgāk. Test Drive braukšanas ziņā ir intelektuālāka par NFS sēriju. Vai tas ir iemesls kāpēc NFS noņēma mainstream zīmi TD, jo pirms NFS, Test Drive bija datoru pavēlnieks. 

Spēles auto parks ir ļoti neliels mūsdienām, taču diezgan labs tiem laikiem. Parasti braukšanās nebija stipri vairāk par padsmit mašīnām, un TD4 nav izņēmums. Spēles izvēlne ir tā, kas sāpina mūsdienu prātus. Kontroles nevar salikt pats, tikai mainīt gatavus izkārtojumus, lai gan PS ports parādijās tikai pēc PC versijas. Tā pat nav diži daudz uzstrādijumi, kamēr NFS2 varēja krasi mainīt spēles vizuālo izskatu. 

Taču vairāk par visu kaitina pretinieki. Automašīnas jau tā vadās nedaudz katinoši, ar visām sanslīdēm un citiem sūdiem, tad tev blakus piebrauc apdauzīts Viper šoferītis un sāk tevi grūztīt. Pašsaprotami, ka tu atkal sagriezies. Ja braukšanā vairāk dabū redzēt ceļu atpakaļ nekā uz priekšu, tas ne par ko labu neliecina. 

Trases spēlē ir izcilas. Ar to es patiešam to arī domāju, bez zemtekstiem. Kamēr mūsdienās mašīnas brauc pa garlaicīgām, vienstāvīgām, naksnīgu pilsētu ielām, tajos laikos, automāšīnas brauca pa visurieni visapkārt pasaulei, un tas ir viens no iemesliem, kapēc 90to gadu braukšanas ir labākās braukšanas spēļu industrijas vēsturē. Te mums ir Sanfrancisko vājprātīgie lecieni ar 300km/h, te mums ir milzīgas platas šosejas, te mums ir Alpu kalnu slidenie ceļi, te mums ir Japāna, Anglija, ASV, Vācija.. Ļoti plaša spektra ceļi un to formāti, uz kuriem izmēģināt padsmit dārgas mašīnas.

Pats spēles process vairāk atgādina action spēli nekā braukšanas simulāciju. Spriedze, līdz pēdējam līkumam, jo pretinieki nepiekāpjas. Jākoncentrē uzmanība uz ceļu nemitīgi. Galvenais uzsvars tiek likts uz reakciju, nevis auto valdīšanas spējām un trašu pārzināšanu. Turieties uz asfaltētā ceļa, izvairieties no satiksmes mašīnām, apdzeniet pretiniekus un mēģiniet neizslīdēt. Nebūt nav tik viegli kā mūsdienās. Lai gan izklausās pēc SNES arkādes, tomēr tā ir pilnīga 3D konkurente NFS, kamēr gandrīz katrā ziņā tai piekāpjas.

Ja noliek blakus Test Drive 4 un Need For Speed2 (ar visu SE vai bez), NFS2 uzvar vienos vārtos, tomēr TD4 ir interesanta pieredze neskatoties ne uz ko, un šāda pieredze rada viedokli. Punkts spēļu vēsturē, kur EA parādija visiem, kā ir jātaisa labas braukšanas, un pirmā TD pāreja uz 3D formātu vainagojās ar zaudēšanu vēl tik ļoti zaļajam seriālam.

Ja nu ļoti gribās – TD4 tagad ir Abandonware un to bez atlīdzības var ielādēt kaut vai šajā lapā. 

 

Vienā teikumā: Interesanta, taču brīžiem kaitinoša braukšana, bez savas atmosfēras, taču ar vairāk izklaides iespējām kā lielam vairumam mūsdienu spēļu.

Vislabāk lasīt iekš speeles.com